Krāslavas rajona partnerība

Izpratne par līdzdalību katrā novadā ir saistīta ar ilgu gadu piekoptām, nepierakstītām tradīcijām pašvaldības un iedzīvotāju saiknes veidošanā un komunikācijas nodrošināšanā.  Diskusiju dalībnieki no Pašvaldības politiķu puses bija tie, kas jau regulāri uztur komunikāciju ar iedzīvotājiem un NVO, bet no iedzīvotāju puses bija aktīvākie cilvēki, kuriem jau ir labāka vai sliktāka darbības pieredze biedrībās vai līdzdalības procesos.  Dienvidlatgales novadu situācija daudz neatšķiras no kopējās Latvijas situācijas lauku teritorijās. Daudzas biedrības faktiski darbojas savu vai plašākas sabiedrības interesēs un saikni ar pašvaldību un politiķiem veido, meklējot gan morālu, gan resursu atbalstu savai darbībai vai sabiedriskā labuma aktivitātēm, ko tās veic vai plāno veikt. Šajā jomā sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām veidojas pietiekami laba, jo lielākā daļa politiķu redz jēgpilnu biedrību darbību un pienesumu novadu vitalitātes nodrošināšanai. Novadi, kuros notikušas diskusijas, raksturīgi ar to, ka kāds no politiķiem pats darbojas kādā biedrībā vai arī savu sociālo aktivitāti īstenojis biedrībā. Tieši šī situācija radījusi ļoti integrētu sadarbības formu, kur bieži vien biedrību centieni sakrīt ar vietvaras politiķu politiskajiem mērķiem novadā.

Politiķu un iedzīvotāju tuvība (maza distance) rada iespēju, ka iedzīvotāji salīdzinoši vienkārši var uzrunāt savus “priekšstāvjus” un paust viedokli, problēmu vai ideju. Lielākais izaicinājums visur ir saistīts ar aktīvo kopienu spēju nevis konstatēt problēmas, bet ģenerēt idejas un tās virzīt īstenošanai caur pašvaldību (izņemot neliela apjoma iniciatīvas). Sadarbība ar pašvaldību lielā mērā tiek interpretēta kā sūdzību izskatīšana un problēmu risināšana, kur biedrības konstatē situāciju un vēršas pašvaldībā ar lūgumu uzlabot situāciju. Tikai dažas biedrības ir ļoti patstāvīgas un ir gatavas pašas īstenot savas idejas un ieceres, no pašvaldības prasot tikai, piemēram, līdzfinansējumu. 

Ņemot vērā strauju iedzīvotāju skaita samazināšanos Latgalē, pēdējo desmit gadu laikā, arī nevalstisko organizāciju dalībnieki izjūt aktīvu, pilsoniski ieinteresētu un atbildīgu iedzīvotāju trūkumu. Lauku teritorijās trūkst jaunu (t.sk. jauniešu) līderu, kas iesaistītos pilsoniskās līdzdalības jautājumus, rosinātu mūsdienīgas, inovatīvas ieceres.

Notikušo diskusiju pienesums novadu demokrātiskajiem procesiem saistīts ar kopīgu aktīvo iedzīvotāju un pašvaldības pārstāvju vienošanos, ka pilsoniskā iniciatīva un diskusiju kultūra ir būtiska pārdomātai vietu attīstībai.  Diskusiju laikā bija iespējams atjaunināt, iespējams, sen aizmirstas metodes, cilvēku iesaistes veicināšanai: apzināt, atbalstīt līderus, individuāla pieeja, kopīgu pasākumu rīkošana, dažādu iedzīvotāju grupu aktivizēšana utt. Svarīgi arī atzīmēt tās lietas, kur politiķi ir kā deputāti un kur kā darbinieki. Diskusiju norise novados tā ir kopēja vajadzība, lai sadzirdēt vienam otru un veidot sadarbību vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Būtiski veidot demokrātiskos procesus un diskusiju pieredzi caur konkrētu jomu iniciatīvām: uzņēmējdarbības centriem, kultūras centriem, sporta komandām utt. Šāda pieeja palīdzēs veicināt ne tikai veiksmīgāka dialoga veidošanu ar vietējo politisko varu, bet arī risināt sociālas dabas jautājumus un mazināt globālu notikumu ietekmi uz indivīdu Dienvidlatgalē.

Diskusiju dalībniekiem, īpaši šajā post Covid laikā, bija iespēja beidzot vienam otru ieraudzīt un sadzirdēt abu pušu centienus un nodomus. Novadu politisko dzīvi un sociālo dzīvi nosaka ne tikai pašvaldībās notiekošais, bet arī nacionāli procesi, kas no vienas puses ietekmē – veicina vai kavē, un dažādi nevalstisko organizāciju atbalsta un līdzdalības instrumenti, kas palīdz veicināt aktīvu un pašģenerējošu kopienu veidošanos un attīstību.

Āris Ādlers